Eiropas Savienības dalībvalstīm šodien, visticamāk, neizdosies vienoties par jauno, pēc kārtas jau divdesmito sankciju paketi pret Krieviju. To Briselē atzina ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa, norādot, ka progress šajā jautājumā šobrīd ir apstājies.
Lai gan diplomāti un ministri turpina diskusijas, galvenais šķērslis ir atsevišķu valstu krasi atšķirīgie viedokļi. Šī situācija liecina par pieaugošām grūtībām saglabāt vienotu bloka nostāju laikā, kad tuvojas zīmīga kara gadadiena.
Ungārijas veto un naftasvada jautājums
Galvenais iemesls, kāpēc lēmuma pieņemšana ir iestrēgusi, ir Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna nostāja. Viņš svētdien skaidri paziņoja, ka Budapešta izmantos savas veto tiesības un neļaus apstiprināt jaunas sankcijas. Ungārijas galvenā prasība ir atjaunot naftasvada “Družba” darbību. Šis cauruļvads ir kritiski svarīgs Ungārijas un Slovākijas energoapgādei, jo pa to tiek piegādāta Krievijas nafta.
Ukraina savukārt skaidro, ka cauruļvads tika bojāts janvāra beigās Krievijas raķešu triecienu laikā. Tā kā naftasvads šķērso Ukrainas teritoriju, tā remonts un droša darbība pašreizējos apstākļos ir sarežģīta. Šī situācija ir radījusi paradoksu – Ungārija bloķē sankcijas pret agresoru tādu bojājumu dēļ, kurus izraisījis pats agresors, nevis Ukraina.
Eiropas diplomātu neizpratne un reakcija
Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefūls neslēpa pārsteigumu par Ungārijas rīcību. Viņš uzsvēra, ka Vācija plāno šo jautājumu detalizēti pārrunāt ar ungāru kolēģiem, tomēr saglabā cerību, ka dienas beigās kompromisu izdosies atrast. Līdzīgās domās ir arī Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna. Viņš norādīja, ka faktiski nav nekāda objektīva pamata bloķēt sankcijas. Pēc viņa domām, cauruļvada dīkstāvē ir vainojama tikai un vienīgi Krievija, un nespēja vienoties par jauniem ierobežojumiem tikai iepriecinās Kremli.
Diplomātiskajās aprindās valdīja cerība, ka 20. sankciju kārtu izdosies apstiprināt tieši uz rītdienu, kad aprit ceturtā gadadiena kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma. Tomēr tagad ir skaidrs, ka Ungārijas un arī Slovākijas iebildumi šo procesu ir ievērojami aizkavējuši. Šīs abas valstis pašlaik liek šķēršļus ne tikai sankcijām, bet arī 90 miljardu eiro vērtā aizdevuma piešķiršanai Ukrainai, kas ir būtiski nepieciešams valsts izdzīvošanai.
Polijas ministra asā kritika
Īpaši asu viedokli pauda Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis. Viņš nosauca Ungārijas nostāju par šokējošu un atgādināja par vēstures mācībām. Sikorskis uzsvēra, ka ungāriem pašiem vajadzētu labi saprast, ko nozīmē iebrukums, jo 20. gadsimtā Budapešta tika iekarota divas reizes, turklāt vienā no tām to paveica tieši Sarkanā armija. Polijas ministrs pauda vilšanos, ka solidaritātes vietā Ungārijas valdošā partija ir izvēlējusies citu ceļu.
Pēc Sikorska domām, Ungārijas valdība ar propagandas un kontrolēto mediju palīdzību ir mērķtiecīgi veidojusi sabiedrības noskaņojumu pret Ukrainu. Viņš norādīja, ka šāda rīcība tiek izmantota iekšpolitiskās spēlēs un vēlēšanu kampaņās. Šāda pieeja, kurā upuris tiek pasniegts kā vaininieks, rada bīstamu plaisu Eiropas Savienības iekšienē un vājina kopējo drošības arhitektūru.
Kas notiks tālāk?
Kaut arī šodienas sanāksmē Briselē lielas izmaiņas netiek prognozētas, Kaja Kallasa paliek optimistiska, sakot, ka vienošanās agri vai vēlu tiks panākta. Eiropas Savienībai šī nav pirmā reize, kad jāsaskaras ar iekšēju pretestību, tomēr katra šāda aizkavēšanās dod Krievijai papildu laiku pielāgoties esošajiem ierobežojumiem.
Kamēr Ungārija un Slovākija turpina aizstāvēt savas intereses naftas piegāžu jautājumā, pārējās bloka valstis meklē veidus, kā pastiprināt spiedienu uz Krievijas ekonomiku un militāro mašinēriju. Jaunā sankciju pakete ir paredzēta, lai aizvērtu caurumus iepriekšējos lēmumos un ierobežotu iespējas apiet noteiktos aizliegumus. Diskusijas turpināsies, un visticamāk, ka nākamajās dienās sekos jauni mēģinājumi atrast kopsaucēju, kas apmierinātu visas 27 dalībvalstis.
